Saknes nostiprina augu augsnē. Pateicoties dziļām un stiprām saknēm pazemē, augu virszemes daļas var tiekties pretim gaismai un nenokrist. Tomēr ļoti stiprs vējš spēj dažu augu saknes izraut no zemes, turpretim citas turas tik spēcīgi, ka nevienam orkānam nav pa spēkam tās pārraut. Kā tad tā? Šeit tu to noskaidrosi! Nāc un sajūti vēja spēku!

Daudzi augi ir iemācījušies uzkrāt rezerves barības vielas pazemes “noliktavās”, paredzot, ka var nākt grūti laiki – aukstums vai sausums. “Noliktavas” augi ierīko gan saknēs, gan dažādās asprātīgās orgānu pārveidnēs – gumos, sakneņos, bumbuļos, sīpolos. No augu sarūpētajām barības vielām pārtiek ne tikai paši augi, bet arī mēs – cilvēki! Vai zini, kā sauc to pazemes “noliktavu”, kuru ēdi pusdienās? Šeit tu to uzzināsi.

Jānis Jaunsudrabiņš “Zaļajā grāmatā” apraksta trauku darināšanu no priežu saknītēm:

“Ai, kas šis bija par darbu! Kas tie bija par traukiem, ko ar šo paņēmienu varēja taisīt! Lieli un mazi. Tos varēja uz galda likt un turēt košumam, tos varēja lietot kā miltu vācelītes, kā sētuvītes, kā siekus.

Es nezinu, vai šūšana būs īstais apzīmējums šim darba veidam, jo vecais Liepiņš lietoja vispārīgo vārdu “pīt”, bet te ar pīšanu bij mazāk kopības nekā adīšanai ar aušanu.”

Kā šis darbs tika darīts pirms 150 gadiem, kā to dara mūsdienās un kas tur sanāk – uzzini, aplūko un aptausti!